Rīga 18°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 19:58
Vārda dienas: Ziedonis
Konkurences padome atklāj atšķirīgas pieejas, nosakot veikalu cenas vietējā ražojuma un importa pārtikai
Pētot pārtikas produktu tirgu, Konkurences padome (KP) atklājusi, ka pienam, sieram, kā arī doktordesai un atsevišķiem gaļas veidiem, tāpat kā daļai citas Latvijā ražotās pārtikas veikalos cenas tiek noteiktas augstākas nekā no citām valstīm ievestajai.
Kā lasāms KP atzinumā, piemēram, Latvijā ražotā doktordesa vidēji tika cenota par 16% dārgāk nekā ārzemēs ražotā. Savukārt vietējam svaigam cālim mazumtirdzniecības posmā piemērotais uzcenojums ir bijis vidēji par 196% lielāks salīdzinājumā ar ievesto cāli. Latvijā ražotais siers vidēji tika cenots par 59% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotais. Tāpat Latvijā ražotais skābais krējums veikalos tika cenots par 32% dārgāk nekā ārpus Latvijas ražotais.
KP aicina tirgotājus nepārkāpt Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu un novērst šo ačgārnību.
Konkurences padomes pētījums aptver periodu no 2021. gada janvāra līdz 2023. gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūto datu un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūto datu.
Cenu griesti ar likumu?
Intervijā Latvijas Radio zemkopības ministrs Armands Krauze ierosinājis ar likumu regulēt vietējo pārtikas produktu cenas veikalos. Pēc viņa teiktā, tām pārtikas precēm, kuras līdz veikaliem vestas dažus desmitus kilometru, tātad no vietējiem ražotājiem, uzcenojumu uz piegāžu rēķina varētu nepiemērot. Tāda prakse esot ieviesta citās Eiropas valstīs, kur tā nodēvēta par "nulles kilometru" vietējo pārtikas ražotāju atbalstam.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis paudis bažas, ka vietējo pārtikas ražotāju atbalstam sarīkotie pasākumi un aicinājumi pircējiem izvēlēties pašmāju ražoto pārtiku neko nedod, ja veikalu plauktos tā ir dārgāka par ievesto no citām valstīm. Ja tirgotāji tomēr nepārtraukšot šo negodīgo praksi labprātīgi, tad ministrs sola meklēt tiesiskus risinājumus, ar likumu nosakot vietējai pārtikai uzcenojuma griestus.
Sarunas ar tirgotājiem par uzcenojumiem vietējai pārtikai notikušas jau iepriekšējo valdības ministru laikā. Diemžēl līdz šim visi mēģinājumi ietekmēt uzcenojumu veidošanu bijuši nesekmīgi.
Vietējie nespējot saražot...
Latvijas Gaļas pārstrādātāju asociācijas ģenerāldirektors Normunds Šmits uzskata, ka cēlonis šādiem Latvijas pārtikas produktu uzcenojumiem ir "Rimi", "Maxima" un citu pārtikas preču lieltirgotāju iepirkumu politika. "Lielveikalu pārstāvjiem esam jau jautājuši, kāpēc veikalu plauktos maz vietējo ražotāju pārtikas un kāpēc tā maksā dārgāk nekā no citām valstīm ievestā," skaidro Normunds Šmits. "Viņi atbild, ka vietējiem trūkstot kapacitātes, proti, viņi nespējot tik daudz saražot, tāpēc pārtikas preces esot jāieved no citām valstīm. Kā vietējiem ražotājiem vairot šo kapacitāti, ja viņu ražojumus neņem pretī?"
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis saka, ka neviens lieltirgotājs nenosaka lielākus uzcenojumus atsevišķi Latvijā ražotajai pārtikai.
Viņaprāt, zemkopības ministra priekšlikums ieviest "nulles kilometra" uzcenojumu Latvijā ražotajai pārtikai esot apšaubāms kaut vai tāpēc vien, ka vairāki Latvijas pārtikas produktu ražotāji pārcēluši ražotnes kaimiņvalstīs.
Noris Krūzītis noraida apgalvojumu, ka lielveikalos trūkstot Latvijā ražoto pārtikas produktu. Bet pircēji joprojām izvēlas pārtiku, kas maksā lētāk, nevis pēc tās ražotāja. Pircējiem esot tiesības iegādāties tādu pārtikas produktu, kuru, iespējams, ražo Lietuvā, Igaunijā vai Polijā un kas maksā lētāk nekā Latvijā ražotais.
"Konkurences padomes paustie secinājumi par olu, zivju un gaļas produktiem nevar tikt attiecināti uz "Rimi", jo tie neatbilst ne mūsu cenu politikai, ne stratēģijai," uzskata tirdzniecības uzņēmuma "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. "Latvijas mazumtirdzniecības tirgū lielākā vietējo ražojumu pārstāvniecība ir tieši "Rimi" veikalos. Piemēram, svaigās pārtikas produktu klāstā to ir ap 70% no sortimenta. Tā kā Konkurences padome tirgus uzraudzības ziņojumā norādījusi vispārīgu informāciju par tirgu kopumā, tai tad būtu arī jānosauc tie tirgus dalībnieki, uz kuriem būtu attiecināmi šie secinājumi."
Mīklainais "nulles kilometrs"
"To cenu politiku jau veido gala tirgotāji – "Rimi", "Maxima" un pārējie," teic Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems. "Ja par mūsu kartupeļiem vai kāpostiem prasīsim lielāku cenu, tad lielveikali nepirks tos no mums, bet ievedīs no citām valstīm. Piedāvājot lielveikaliem mūsu augļus vai dārzeņus, dažreiz mēs cīnāmies par pieciem centiem. Bet pēc tam veikalu plauktos redzam, ka pašmāju augļiem vai dārzeņiem uzcenojums ir par 100 vai 200 procentiem."
Uldis Jaunzems atzīst, ka viņam neesot saprotams zemkopības ministra piedāvātais "nulles kilometrs" pārtikas produktu piegādēm.
"Vai tas nozīmē, ka turpmāk vedīsim tos uz lielveikaliem par velti?" viņš jautā. "Kāpēc lielveikali neatklāj, par kādu cenu iepērk pārtiku? Ja to atklātu, tad būtu labāk redzams, kāds ir šis uzcenojums."
Zemkopības ministrijā jautāju, vai ar "nulles kilometra" ieviešanu tiktu noteikts, ka vietējai pārtikai tirgotāji nedrīkstētu neko uzcenot vispār vai arī tai tiktu noteikti uzcenojuma griesti. Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece atbild, ka sadarbībā ar KP ministrijā pašlaik vēl vērtējot, kādi likumu grozījumi varētu nodrošināt Latvijas produktu godīgu konkurenci veikalos, vienlaikus nepārkāpjot Eiropas brīvā tirgus principus.
Preces izcelsme cenu nenosakot
Vai Latvijā ražotajai pārtikai lielveikalos cenas vienmēr ir augstākas nekā no citām valstīm ievestajām?
"Maxima Latvija" komunikāciju vadītāja Liene Dupate–Ugule atbild, ka KP pētījumā ir iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu, tāpēc esot sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām. Viņa uzsver, ka "Maxima Latvija" nenosaka pārdošanas cenas atkarībā no preces izcelsmes valsts. Preču cenu veikala plauktā nosakot virkne dažādu faktoru, un dažādiem produktiem uzcenojums var atšķirties.
"Daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas cenu piedāvājumi, to skaitā arī virknei Latvijas pārtikas produktu, kuriem uzcenojums ir mazs," skaidro "Maxima Latvija" pārstāve. "Jau šobrīd ir virkne tādu preču, kurām uzcenojums veido ļoti mazu daļu no to cenas. Piemēram, tās ir dažādas pirmās nepieciešamības preces vai svaigā pārtika."
Tirdzniecības uzņēmuma "Elvi Latvija" valdes locekle Laila Vārtukapteine saka, ka "Elvi" veikalos precēm, kuras pārdod par pamatcenu, uzcenojumu nosaka preces veids, iespējamais aprites ātrums plauktā un virkne citu ar tirdzniecību saistītu nosacījumu, savukārt akcijas laikā uzcenojums produktiem vienmēr ir samazināts. Nedz preču pamatcenas, nedz akcijas laika uzcenojums neesot saistīts ar ražotājvalsti.
"Dažreiz ārvalstīs ražotam produktam uzcenojums ir mazāks par analogu Latvijas produktu, citreiz tas ir zemāks tieši Latvijas produktiem – to nosaka tirdzniecības vide, nevis preču izcelsmes valsts," skaidro Laila Vārtukapteine.
Norāda uz populismu
Jautāta par publiski izskanējušajiem ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un zemkopības ministra Armanda Krauzes priekšlikumiem ar likumu noteikt vietējai pārtikai uzcenojuma griestus, tirdzniecības uzņēmuma "Elvi Latvija" pārstāve atbild, ka šādi priekšlikumi ir pretrunā ar brīvā tirgus ekonomikas nosacījumiem un būtiski kropļotu gan konkurenci, gan tirgu.
"Tie ir populistiski izteikumi, kuri, protams, daļai sabiedrības vairo šo konkrēto politiķu popularitāti," spriež Laila Vārtukapteine, "taču reālajos tirgus apstākļos tas nav īstenojams, ja vien valdība vienlaikus neplāno dotācijas, kuras segtu Latvijas preču tirdzniecības radītos izdevumus. Šāds noteikums var radīt bumeranga efektu, kas nozīmētu, ka tirgotāji būtu spiesti biežāk izvēlēties ārvalstīs ražotas preces, kas savukārt būtu graujoši Latvijas ekonomikai. Tirdzniecības vietu noteiktais produktu uzcenojums ir ekonomiski pamatots lielums, un tas sedz ar preču tirdzniecību saistītos izdevumus, kuri neizbēgami rodas tirdzniecības gaitā. Pārdot produktus bez šādām izmaksām gluži vienkārši nav
iespējams."
***
Mazumtirdzniecības uzcenojums dažādiem produktiem
Produkts
|
Periodi, kad Latvijā ražotā produkcija cenota dārgāka (% pret importa produkcijas uzcenojumu)
|
Periodi, kad importa produkcija cenota dārgāka (% pret Latvijas produkcijas uzcenojumu)
|
Latvijas produkcija cenota dārgāka
(vidēji 17 mēnešos)
|
Importa produkcija cenota dārgāka
(vidēji 17 mēnešos)
|
Piens
|
Janvāris – oktobris 2022
|
Novembris 2022 – maijs 2023
|
+19%
|
|
Skābais krējums
|
+32%
|
|||
Siers
|
+59%
|
|||
Baltmaize (kviešu maize)
|
+21%
|
|||
Kviešu milti
|
+38%
|
|||
Rudzu maize
|
Decembris 2022 – maijs 2023
Februāris – maijs (+53%)
|
Februāris – novembris 2022 (+18%)
|
+2%
|
|
Griķi
|
+143%
|
|||
Spageti makaroni
|
+62%
|
|||
Svaiga cūkgaļa
|
Janvāris – aprīlis 2022 (+198%)
Aprīlis – maijs 2023 (+23%)
|
Maijs 2022 – marts 2023 (+20%)
|
0%
|
0%
|
Kūpināta cūkgaļa
|
Nepilnīgi dati analīzei
|
|||
Doktordesa
|
Decembris 2022 (+27%)
Janvāris 2023 (+28%)
Maijs 2023 (+29%)
|
Septembris 2022 (+2%)
|
+16%
|
|
Olas
|
Nepilnīgi dati analīzei
|
|||
Svaigs cālis
|
+196%
|
|||
Kūpināts cālis
|
Nepilnīgi dati analīzei
|
|||
Svaiga zivs
|
0%
|
0%
|
||
Mazsālīta zivs
|
Nepilnīgi dati analīzei
|
|||
Avots: Konkurences padome
|
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003